Vai antivīruss ir vienīgais risinājums?

Gatavojos rakstīt par to, vai tiešām uz datora ir nepieciešams uzinstalēts antivīruss. Šai sakarā pārlūkoju internetu, lai sameklētu kādu bāzi, uz kā pamata rakstīt. Tā nu sagadījās, ka uzdūros vienam rakstam tieši par šo pašu tēmu. Izlasot to, konstatēju, ka patiesībā tas, ko es vēlējos izklāstīt, principā sakrīt ar to, kas rakstīts tur. Tad nu tā vietā, lai mēģinātu kopēt jau esošu informāciju, tikai savādākā veidā, izvēlējos pārtulkot šo rakstu, kā arī piebilst šo to no savas puses.
Man ir interesanta stratēģija par to, kā apieties ar datorvīrusiem. Tajā neietilpst ne ugunsmūru lietošana, ne antīvīrusu programmatūra. Bet, ja katrs saprastu šos dažus drošības ieteikumus, kas tiks minēti šeit, vīrusu rakstītājiem kļūtu garlaicīgi pavisam ātri.

Agrāk vai vēlāk tu NOTEIKTI saņemsi e-pastu, kuram līdzi būs atnācis datorvīruss. Iespējams, ka jau šodien ir gadījusies tāda veiksme. Bet, ja tu sapratīsi pāris elementārus principus par e-pastu un vīrusiem, tad izrādīsies, ka patiesībā nav par ko uztraukties. *Laika gaitā esmu saņēmis tūkstošiem vēstuļu, tai skaitā desmitiem ar vīrusu tajās, tomēr ne reizi neesmu saskāries ar kādu no tiem darbībā.*

Pažēlo savu laiku un izlasi šo visu, un ielāgo dažus elementārus likumus, kā apieties ar e-pastu un līdzīgajām lietām. Tādā veidā arī var iegūt labu aizsardzību un mierīgu prātu, nelietojot dārgu antivīrusu programmatūru(ir arī daži labi iemesli, kāpēc vajadzētu šādu aizsardzību, bet par tiem vēlāk.)

FAKTI PAR DATORVĪRUSIEM

Ja tu uzturi savu interneta pārlūku un e-pasta programmatūru atjaunotu, tad nav iespējams inficēt datoru vienkārši atverot vai lasot savu e-pastu. Ir daudzas tādas baumas, kas stāsta par to, ka ja atver e-pastu ar kādu konkrētu Subject, nez kas notiks ar tavu datoru. Tā nav tiesa.

Vīruss nevar vienkārši izlekt laukā no ienākošā pasta un inficēt tavu datoru bez tavas palīdzības. Šeit daži fakti, par kuriem vajadzētu zināt :

• – Dažiem e-pastiem nāk līdzi pievienotie faili, neskaitot pašu tekstu vēstulē

• – e-pasta pielikumi var būt labi(fotogrāfijas, mūzika, attēli) vai slikti(vīruss)

• – Ir droši atvērt un lasīt pašu e-pastu. Jebkuru. Pat tad, ja pielikumā tam ir vīruss.

Lai vīruss tavam datoram nodarītu kādu ļaunumu, ir nepieciešamas dažas viltīgas darbības no tavas puses. Vienkāršs un jautrs piemērs : iedomājies, ka kāds tev ir atsūtījis pielādētu ieroci. Tev nekas nevar notikt, skatoties uz savu pastakasti. Tev enkas nevar notikt, ja tu izņem šo paciņu no pastakastes. Bet var savainoties, ja šo ieroci izņem no paciņas, notēmē sev galvas virzienā un nospiež gaili.

KĀ AIZSARGĀT SEVI

Tātad, kas ir šīs viltīgās darbības, kas jāveic, lai aktivizētu vīrusu, kas slēpjas e-pasta pielikumā? Pavisam vienkārši – jāveic dubultklikšķis uz pielikuma. Atkarībā no tavas e-pasta programmas, tā vai nu saglabās failu uz cietā diska vai arī aktivizēs vīrusu uzreiz. Tas taču pavisam vienkārši – never vaļā šādus pielikumus un tavā datorā vīrusu nebūs.

Kā var noteikt atšķirību starp labiem pielikumiem un sliktiem, tādiem, ks satur vīrusu? Dažreiz nevar. Antivīrusu programmatūra var palīdzēt, bet, ja vīruss ir pavisam “svaigs”, arī tā var nespēt to atpazīt.

Šeit būs daži praktiski padomi, kas palīdzēs izlemt, atvērt vai neatvērt pielikumu :

• – Ja tu saņem e-pastu ar pielikumu no kāda, k tu nepazīsti, izdzēs to. Tu taču neņem konfektes no svešiniekiem, tad kāpēc lai te būtu savādāk.

• – Ja tu saņem e-pastu ar pielikumu no drauga, nedomā uzreiz, ka tas ir nekaitīgs! Daudzi vīrusi izplatās automātiski pārsūtot sevi uz adresēm, kas atrastas upura adrešu grāmatiņā un bieži šāda pasta saturā ir kas tāds, kas izskatās pēc normālas ziņas no drauga.

• – Ja vien tu neesi datorgudrītis un vari pateikt pēc pievienotā faila nosaukuma vai tas ir, vai nav vīruss, piezvani vai aizsūti pastu savam draugam un pajautā, vai viņš tiešām ar nolūku ir sūtījis šo vēstuli.

• – Ja viņi saka jā un var paskaidrot, kas tas ir(ģimenes pasākuma bildes u.tml.), tad pielikumu var vērt vaļā.

• – Ja viņi saka nē, tad, protams, prātīgākā lieta, ko darīt, būtu izdzēst vēstuli un paziņot tiem, ka viņi varētu būt inficēti ar vīrusu. Ir arī iespējams, ka vīruss nemaz nenāca no tava drauga. Daudzi vīrusi novilto “From” lauku vēstulēs, ko tie izsūta, tālab ir grūti saprast, no kurienes tieši tie cēlušies.

PIEZĪME:vienmēr, saņemot pielikumu, pārbaudi tā paplašinājumu. Parastā Windows pieeja šim pasākumam ir – nerādīt paplašinājumus. Vīrusu rakstītāji to izmanto, nosaucot savus failus, piemēram, šādi HAPPY.JPG.EXE. vienmēr pievērsiet uzmanību pēdējiem trīs burtiem pēc punkta. Ja tas ir EXE, COM, BAT(visbiežākie trīs), tad esiet drošs, ka tas ir vīruss.

TRĪS GALVENĀS IDEJAS

Ja tu nezini neko par datorvīrusiem, tad mēģini atcerēties šīs trīs lietas :

• – Tu nevari inficēt datoru, vienkārši lasot savu e-pastu.

• – Vīruss nevar inficēt datoru bez tavas tiešas palīdzības.

• – Nekad neatver pielikumu, ja neesi pārliecināts, ka tas ticis sūtīts ar nodomu un sūtītājs var izskaidrot, kas tas ir.

VAI ES UZSKATU, KA ANTIVĪRUSS NAV NEPIECIEŠAMS?

Vai es uzskatu, ka antivīrusu programmatūra ir bezjēdzīga? Daudziem cilvēkiem, jā. Ja tu sekosi norādēm šai rakstā un prātīgi apiesies ar pielikumiem, antivīruss ir vien naudas tērēšana un var padarīt tavu datoru lēnāku un mazāk stabilu.
Ja tu nodarbojies ar Word dokumentiem vai Excel tabulām, ja tu lejupielādē programmatūru, lieto P2P programmas, ja pie tava datora tiek arī citi(it sevišķi bērni), kuriem tā vien gribas visur klikšķināt, kautko atvērt vai ko lejupielādēt, neskatoties uz nebeidzamajiem brīdinājumiem, tad tev vajadzētu lietot antivīrusu.
Nenoliedzu, ka cilvēki pieļauj kļūdas. Ja lietojot antivīrusu, tu jūties drošāk, ja tu saproti, ka tā nav garantija pret vīrusiem, ja tev nekas nav pret naudas tērēšanu, tad varbūt tas ir tieši priekš tevis.

*INTERNETS

Ir daudzas lapas internetā, kas sevī satur dažādas nelāgas lietas – spiegu programmatūru, reklāmas programmatūru, vīrusus, kas varot ieinstalēties tavā datorā, tev par to neko nenojaušot. Tā nav tiesa. Nupat ir tā, ka bez tavas reakcijas(spiežot “Yes”), notikt nevar nekas. Tālab būtu labi ievērot pāris elementārus noteikumus, pārlūkojot internetu :

• – Ja tu tu neesi darījis neko tādu, lai ko sāktu lejupielādēt, spied “Cancel”

• – Ielādē lietas tikai no lapām, par kurām tu zini, ka tās ir drošas

• – Maini savus paradumus un tā vietā, lai automātiski spiestu “Yes”, “Ok”, turpmāk izvēlies spiest “Cancel”, “No”

• – Un pēdējais : Ja neesi drošs, atcel darbību.*

Iespējams(ļoti iespējams), ka esmu ko palaidis garām. Tāpēc droši izsakiet savas piezīmes, ja tādas ir.
Teksts, kas ir starp zvaigznītēm, ir mans.

Explore posts in the same categories: Security